Kamermūzikas koncerta Pasaules dziesma mērķis ir atskaņot augstvērtīgus Latvijas un Ukrainas komponistu kamermūzikas opusus. Programmas repertuārā iekļautos komponistus un viņu skaņdarbus apvieno spilgta, individualizēta mūzikas valoda, kā arī mīlestība pret savas valsts mūzikas tradīcijām un nacionālo kolorītu.
Programmā tiks atskaņoti sekojoši skaņdarbi:
Valentīns Silvestrovs (Валентин Сильвестров, 1937)
Moments of Mozart vijolei, čellam un klavierēm
Waltz of the Alpine Bells (2003) čellam solo
28. Juli 1750.... in memoriam J.S.B. (2004) čellam solo
V. Silvestrovs dzimis Kijivā, taču 2020. gada martā kara dēļ bijis spiests pārcelties uz Berlīni. Īpaši pēdējo gadu laikā, komponistam ir izdevies gūt ievērojamu starptautisko atzinību. Silvestrova skaņdarbos dominē lēna un dziļi emocionāla balsvedība, kas pārvērš melodisko attīstību par burvīgu pieredzi, aicinot klausītājus ienirt citā muzikālajā dimensijā. Valentīna Silvestrova metamūzikas filosofija norāda, ka šī mūzika nav pilnīgi jauna – tai piemīt jau eksistējošas klasiskās mūzikas atbalsis, parafrāzes un piebildes.
Zoltāns Almaši (Зо́лтан А́лмаші, 1975) Христя, Христя... čellam solo
Z. Almaši ir ukraiņu čellists un komponists. Pēdējos gados viņa mūzika ieguvusi pasaules slavu, kā arī tikusi izpildīta daudzos laikmetīgās mūzikas koncertos un festivālos. Komponista stils sintezē tradicionālus un novatoriskus paņēmienus, sapludinot neoromantisma tendences ar mūsdienu kompozīcijas paņēmieniem. Līdzīgi kā Silvestrovam, arī Almaši komponista daiļradē čells ir viens no centrālajiem instrumentiem. Vairākos skaņdarbos viņam izdevies čellu parādīt neparastos kontekstos, piešķirt tam jaunas lomas, tādējādi palīdzot izskaidrot autora mūzikas lielo pievilcību.
Jāatzīmē, ka šobrīd joprojām ir svarīgi neaizmirst ukraiņu mūziku. Katru reizi, kad dzirdam kaut ko, kas saistīts ar Ukrainu, mums atgādina par tur notiekošajiem notikumiem un to, kā tie ietekmē mūsu pašu dzīves. Mūsdienās šī mūzika jau ir zināma daļa no mūsu kultūras, un tās atskaņošana un klausīšanās palīdz mums sajust solidaritāti un saprast situāciju, kas skar visus mūs.
Jānis Ķepītis (1908-1989) Sonāte vijolei un klavierēm Do mažorā (1974)
J. Ķepītis latviešu komponists, pianists un mūzikas pedagogs. Četrdesmit gadus Latvijā tieši Ķepītis bija kamermuzicēšanas žanra stimulētājs un rosinātājs gan kā Latvijas Valsts konservatorijas profesors kameransambļa klasē, gan katedras vadītājs un komponists. Sonātē vijolei un klavierēm īpaši izteikta Ķepīša komponēšanas stilam raksturīgā romantiska pieeja, kurā mūzikas valodā atklājas liriska izteiksme un jūtīgums. Šie elementi tiek papildināti ar nacionālo kolorītu, kas piešķir skaņdarbam unikālu identitāti un emocionālu dziļumu. Sonātes mūzika ir bagāta ar melodiskām līnijām un izteiksmīgām harmonijām, kas rosina klausītājus izjust katru tās skaņu un frāzi.
Pēteris Plakidis (1947-2017) Improvizācija un Burleska vijolei, čellam un klavierēm (1965)
Atskaņot Improvizāciju un Burlesku vijolei, čellam un klavierēm rosināja vēlme vēlreiz izcelt vienu no Pētera Plakida agrīnajām kompozīcijām, tādējādi izrādot cieņu viņa piemiņai, diemžēl jau aizsaulē aizgājušam, bijušajam kolēģim, JVLMA profesoram. Tajā pašā laikā tiek izceltas mūsu akadēmijas ilggadējās tradīcijas – kad pašreizējie docētāji savos koncertos atskaņo vēsturisko kolēģu kompozīcijas. Improvizācija un Burleska vijolei, čellam un klavierēm spilgti parāda klasicistisku līdzsvarotību kas mijas ar emocionāli spriegām epizodēm. Šeit dominē komponistam piemītošā nevainojamā formas izjūta un savdabīga attīstība, kas nereti apvienota ar neoklasicisma stilistiku un romantisku pasaules uztveri.
Koncertā piedalās:
Terēze Zīberte – Ijāba (vijole) JVLMA
Asociētā profesore, Stīgu instrumentu katedras vadītāja. Muzikālo izglītību guvusi pie tādiem pedagogiem kā Andris Baumanis mācoties Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžā. 2001.-2002. gadā studējusi Ķelnes Mūzikas augstskolā (Hochschule für Musik Köln) profesora Georga Petersa vijoles klasē. 2003. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesora Jura Švolkovska vijoles klasi, ieguvusi mākslas maģistra grādu. Profesionālo meistarību guvusi meistarkursos Vācijā, Norvēģijā un Anglijā pie tādiem pasniedzējiem kā Sergejs Azizjans, Tatjana Grindenko, Marija Egelhofa, Stefans Baratt-due, Leo Berlins u.c..
2015. gadā iegūts mākslas zinātņu doktora grāds vēsturiskās muzikoloģijas nozarē par pētījumu Simfoniskais orķestris kā mūzikas institūcija Rīgā no 1918. līdz 1940. gadam. Promocijas darba tēma ir aprobēta starptautiskās konferencēs, pētījuma rezultāti ir publicēti dažādos zinātniskajos izdevumos.No 2012. gada ir JVLMA Stīgu instrumentu katedras vadītāja, asociētā profesore. No 2007. gada ir "Inovatīvās konservatorijas" (ICON) biedre. Vadījusi daudzu žūriju darbu konkursos un pasniegtas meistarklases Latvijā un citviet.
Ēriks Kiršfelds (čells) JVLMA
Docents, dalība Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī, orķestrī Kremerata Baltica un Liepājas simfoniskajā orķestrī. Regulāri spēlē Sinfonietta Amsterdam. Ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2009 par izcilu darbu ansamblī.
Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Veicis daudzus ieskaņojumus Latvijas Radio. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. Ierakstu nama Wergopaspārnē Spīķeru kvartets ieskaņojis visus Pētera Vaska stīgu kvartetus divos kritiķu atzinīgi novērtētos kvartetos.
Ēriks mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Papildinājis zināšanas Sibeliusa akadēmijā Helsinkos un absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmiju.
Toms Ostrovskis ( klavieres ) JVLMA
Akadēmiskā darba prorektors, Asociētais profesors, Klavieru katedra
Pianists Toms Ostrovskis apguvis klavierspēli pie pasniedzējas Anitas Pāžes un profesoriem Teofila Biķa, Jura Kalnciema un Ronana O`Horas, studējot gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan arī Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolā (GSMD). Profesionālo meistarību cēlis meistarkursos Anglijā, Portugālē un Francijā pie tādiem pasniedzējiem kā Deivids Dubals, Džulians Mārtins, Kristofers Eltons, Sergejs Babajans, Džons O’Konors, Pols Luiss, un citiem.
Toms Ostrovskis ir JVLMA Klavieru katedras docētājs kopš 2007. gada. Sniedzis klavierspēles meistarklases Igaunijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā, Islandē, Itālijā, un citviet. No 2007. gada ir arī Eiropas mūzikas izglītības iniciatīvas "Inovatīvās konservatorijas" (ICON) biedrs un sadarbībā ar Eiropas augstskolu docētājiem īsteno darbu pie jauniem zināšanu apmaiņas, instrumentu spēles metodikas un studentu pašanalīzes modeļiem. No 1998. gada ir Latvijas Klavieru skolotāju asociācijas biedrs (no 2010. gada – valdes loceklis), pārstāvot Latviju Eiropas Klavieru skolotāju asociācijas konferencēs Kiprā, Norvēģijā, Austrijā, Lielbritānijā, Portugālē, un citās valstīs. Piedalījies dažādu starptautisku klavierspēles konkursu žūriju darbā; no 2014. līdz 2024. gadam bijis Ineses Galantes talantu konkursa vadītājs, bet no 2019. līdz 2021. gadam vadījis mūzikas festivāla "Rīga Jūrmala" izglītības projektu "Rīgas Jūrmalas akadēmija". No 2016. gada darbojas Nordplus augstskolu tīklā "Act in Art", pētot uzņēmējdarbības apmācības attīstības iespējas mūzikas augstskolās; no 2017. gada piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju inkubatora projektu izvērtēšanas komisijas darbā.