Diriģents, komponists, pedagogs un Latgales mūzikas kultūras veidotājs
2026.gads ir Staņislava Broka jubilejas gads, jo 10. janvārī aprit 100 gadi kopš viņa dzimšanas. Šis notikums dod iespēju no jauna un padziļināti ielūkoties personībā, kura vairāk nekā divas desmitgades veidoja Latgales profesionālās mūzikas seju, ietekmēja Latgales un Latvijas Dziesmu svētku kustību un atstāja paliekošu nospiedumu Latvijas kora kultūrā.
Saknes un izglītība
Staņislavs Broks dzimis 1926. gada 10. janvārī Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta Semuļu ciemā zemnieku ģimenē. Viņa muzikālais ceļš aizsākās Rēzeknē, kur Rēzeknes mūzikas skolā viņš apguva vispārējos mūzikas pamatus un vijoles spēli. Nozīmīgs pavērsiens Staņislava Broka dzīvē notika 1946. gadā, kad viņš sāka mācīties jaunatvērtajā kordiriģēšanas klasē pie Klementa Mediņa. Paralēli studijām viņš strādāja Rēzeknes Pedagoģiskajā skolā par dziedāšanas skolotāju un vadīja kori, kas 1948. gada Dziesmu svētkos tika atzīts par labāko un ieguva ceļojošo Dziesmu svētku karogu.
1949. gadā Staņislavs Broks uzsāka studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur apguva diriģēšanas mākslu pie izciliem pedagogiem: t.sk. pie H. Medņa, kā arī absolvēja J. Brizgas kordiriģēšanas klasi. Studiju laikā viņš ne tikai pilnveidoja savas profesionālās zināšanas, bet arī strādāja par dziedāšanas skolotāju, darbojās kā kora diriģents, kā arī bija Latvijas Radio skaņu režisors (1952–1954). Paralēli tam viņš vadīja korus un aktīvi iesaistījās koncertdzīves organizēšanā. Šī daudzpusīgā pieredze veidoja viņa augstās prasības pret skaņas kvalitāti, disciplīnu un muzikālo precizitāti.
Daugavpils – mūža darbs un misija
Pēc konservatorijas beigšanas 1954. gadā Staņislavs Broks kopā ar dzīvesbiedri Terēziju Broku tika norīkots darbā uz Daugavpils Mūzikas vidusskolu. Daugavpils kļuva par viņa galveno radošo centru līdz pat mūža beigām. Šeit viņš darbojās kā direktors, kora diriģēšanas un mūzikas teorētisko priekšmetu pedagogs, pilsētas simfoniskā orķestra diriģents, aktīvs kultūras dzīves organizators. Viņa vadībā mūzikas vidusskola piedzīvoja strauju attīstību. Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem bija jaunās mūzikas vidusskolas ēkas uzcelšana, kas tika nodota ekspluatācijā 1970. gadā – tā bija viena no pirmajām speciāli mūzikas izglītībai celtajām ēkām Latvijā. Staņislavs Broks, būdams ne tikai mūzikas vidusskolas direktors, bet arī Daugavpils pilsētas deputāts, neatlaidīgi iestājās par jaunas, mūzikas izglītībai piemērotas ēkas nepieciešamību. Šis darbs prasīja ne vien profesionālu autoritāti, bet arī spēju pārliecināt, sarunāt un uzņemties atbildību sarežģītos administratīvos apstākļos. Staņislavs Broks jauno skolu redzēja kā modernu mācību vidi, kurā viss ir pakārtots mūzikai – individuālās nodarbību klases ar labu skaņas izolāciju, kora zāle, orķestra mēģinājumu telpas, koncertzāle un tehniski aprīkotas mācību telpas. Viņa redzējumā nozīmīga vieta bija arī sociālajai pieejamībai – veco skolas ēku paredzēts izmantot kā kopmītni, lai mūziku varētu apgūt arī bērni no lauku reģioniem.
Godinot viņa izcilo devumu mūzikas izglītībā un Daugavpils kultūras dzīvē, 2015. gadā skolai tika piešķirts Staņislava Broka vārds, apliecinot, ka viņa darbs un idejas turpina dzīvot arī mūsdienās.
Koris “Daugava” un starptautiskā atpazīstamība
1956.gadā Daugavpils Centrālajā kultūras namā Staņislavs Broks nodibināja jaukto kori “Daugava”. Salīdzinoši īsā laikā koris kļuva par vienu no vadošajiem koriem Latvijā. Jau 1957. gadā tas piedalījās VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā, kur ieguva sudraba medaļu.
Kora “Daugava” koncertdarbība aptvēra gan PSRS republikas, gan ārvalstis, un īpašu vietu tās repertuārā ieņēma regulāras uzstāšanās kopā ar simfonisko orķestri, atskaņojot lielas formas vokāli simfoniskos darbus. Laika gaitā koris “Daugava” kļuva par nozīmīgu Daugavpils muzikālo vizītkarti un vienu no spilgtākajiem Latgales kora kultūras simboliem.
Diriģents un Dziesmu svētku virsdiriģents
Staņislavs Broks bija XIII (1960), XIV (1965), XV (1970) un XVI (1973) Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, vēlāk – arī goda virsdiriģents. Viņš aktīvi darbojās arī Latgales Dziesmu svētku kustībā kā Balvu, Jēkabpils un citu reģionu koru virsdiriģents. Viņa vadītie kori vairākkārt tika atzīti par labākajiem savās grupās, saņemot Dziesmu svētku apbalvojumus un ceļojošos karogus.
Komponists ar latgalisku identitāti
Diriģenta prakse dabiski rosināja Staņislavu Broku pievērsties arī kompozīcijai. Viņa radošā mantojuma centrā ir 12 latgaliešu tautasdziesmu apdares, tostarp: Visi ciema suņi rēja (jauktais koris), As beju māmenai (sieviešu koris), Augat muņi gari lyni (sieviešu koris), Zīdi, vorpa (sieviešu koris), Rūtoj bite, rūtoj saule (sieviešu koris), Pyrmūdīna, ūtardīna (sieviešu koris), Vysi mani vējī pyute (sieviešu koris) un Myus cīma meitiņa (vīru koris). Šiem darbiem raksturīga vienkārša, skaidra harmonija un izteikts latgaliskais kolorīts. Īpašu vietu Staņislava Broka daiļradē ieņem viens no spilgtākajiem latgaliskās identitātes simboliem kora mūzikā – dziesma Aiz azara bolti bārzi, kas skanējusi Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, reģionālajos dziesmu svētkos, kā arī ārvalstu latviešu koru repertuārā.
Personība, pedagogs un cilvēks
Staņislavs Broks bija prasīgs, bet taisnīgs pedagogs, iedvesmojošs diriģents, enerģisks organizators. Viņš ticēja, ka mūzika audzina cilvēku, un šo pārliecību īstenoja gan darbā ar profesionāliem mūziķiem, gan amatieru kolektīviem. Viņa audzēkņi vēlāk kļuva par diriģentiem, pedagogiem un kultūras darbiniekiem visā Latvijā.
Mantojums
Staņislava Broka veikumu nav iespējams skatīt atrauti no viņa ģimenes. Sievai Terēzijai Brokai, kordiriģentei un pedagoģei, kura 2025. gadā tika atzīmēta 100 gadu jubileja, bija būtiska loma kopīgā mūzikas ceļa veidošanā. Savukārt dēla Aivara Broka radošā darbība, kura 70 gadu jubileja apritēja 2025. gadā, apliecina šī mantojuma dzīvotspēju un turpinājumu mūsdienās.
Īpaši zīmīgi, ka visi trīs Broku dzimtas pārstāvji dažādos laikos bijuši Daugavpils mūzikas skolas direktori, vairākās paaudzēs veidojot un vadot vienu izglītības iestādi un nododot atbildību, pieredzi un mīlestību pret mūziku no paaudzes paaudzē.
Staņislavs Broks paliek Latvijas kultūras vēsturē ne tikai kā izcils diriģents un pedagogs, bet arī kā dzimtas pamatlicējs, kuras mīlestība pret mūziku turpinās līdz mūsdienām. Viņa 100 gadu jubilejas gads ir stāsts par cilvēku, ģimeni un mūziku, kas vieno paaudzes un dzīvo cilvēku sirdīs.