Šī gada 11. septembrī Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā norisinājās kameransambļa Delicia solokoncerts. Tā bija kā savdabīga dāvana skolas dzimšanas dienā – 102!
Šis kameransamblis pastāv tikai ne ilgu laiku, tomēr ansambļa sastāvs - trīs vidusskolas mūziķi – Danielius Šumskis (vijole), Oskars Tamans (sitaminstrumenti), Antons Pizāns (akordeons), ļoti aktīvi piedāvā dažādus savus koncertus ar interesantiem skaņdarbiem.
Koncerta tematika bija ļoti plaša – tas bija muzikāls ceļojums pa dažādām valstīm: Francija (Jose Baselli), Itālija (Luciano Fancelli), Spānija (Gorka Hermosa), Latvija (Aleksandrs Kublinskis) un citi. Atskaņotājmākslinieki spēlēja džezu, mūsdienīgo un klasisko mūziku.
Interesants moments, ka uz skatuves varēja ne tikai vērot kā spēlē mūziķi, bet arī bija uzaicināta dejotāja – aktrise Vanda Gibovska, kura kopā ar atskaņotājmaksliniekiem uzstājas uz skatuves. Bija ļoti aizraujoši vērot kā Vanda kopā ar mūziķiem izjūt skaņas un melodijas krāšņumu, piedāvājot savas kustības interpretāciju.
Protams, kāds koncerts var būt bez pārsteiguma! Kameransamblis nospēlēja savā interpretācijā dziesmu “Daudz laimes dzimšanas dienā!” un pie šīs dziesmas dejotāja Vanda iznesa torti!
Koncerta tematika un skaņdarbu izvēlē bija ļoti pārdomāti. Daudziem rodas jautājumi par ansambli un vispār par to, ka rodas ideja apvienot tādus dažādus ansambļa mūziķus. Tāpēc, mums bija velmē intervēt kameransambļa “Delicia” dalībniekus un Danielius piekrita atbildēt uz jautājumiem.
Anastasija Danilova. Kā Jūs nolēmāt izveidot grupu/ ansambli? Kas bija tās iniciators?
Danielius Šumskis: Īstenībā pats galvenais iniciators bija mūsu skolas skolotāja Tatjana Saratova. No paša sākuma ideja bija tāda, ka ir vajadzīgs kolektīvs, lai uzstāties kameransambļu konkursa “Nova Musica”. Un no paša sakuma vajadzēja Antonam Pizānam atrast kādu partneri. Tā bija vijolniece Viktorija Skrinda, un vēlāk pievienojās Oskars Tamans – sitaminstrumentālists, bet pēc laika Viktoriju aizvietoju es.
A.D. Kā radās grupas nosaukums? Vai tam ir kāda īpaša nozīme?
D.Š. Grupas nosaukums radās vienkārši kopā ar mūsu skolotāju Tatjanu Saratovu. Vārds “Delicia” no itāļu valodas vai pat no portugāļu valodas, nozīmē kaut kas ļoti baudāms, arī ir asociācijas ar vārdu “delikatese”.
A.D. Kāds bija jūsu pirmais kopkoncerts, un kā jūs to atceraties?
D.Š. Pašā sākumā mūsu kolektīvs bija radīts lai tieši uzstātos konkursos, un tāpēc no sākuma mūsu koncerti bija paredzēti tam, lai mēs varām apspēlēt kādu programmu, lai mums būtu vieglāk uzstāties konkursos, un ja, es nekļūdos, mūsu pirmais koncerts bija SBDMV kamerzālē. Tā nebija viegli, it īpaši pašā sākumā, jo nezini ko sagaidīt… Arī ir tāda lieta, ka vijole, akordeons un sitaminstrumenti ir instrumenti ar dažādu skaļumu un tembra skanējumu, tieši tāpēc mums vajadzēja kaut kā pielāgoties viens otram. Protams bija arī stress, bet kopumā bija interesanti.
A.D. Kurš Jums palīdz ar skaņdarbu izvēli?
Īstenībā mūsu pats galvenais jauno skaņdarbu ģenerātors tā ir Tatjana Saratova, mūsu mākslinieciskais vadītājs. Bieži vien viņa uz mūsu “Whatsapp” grupu daudz sutā dažādu skaņdarbu variantus, un tiešām visu cieņu Tatjanai Saratovai, kura tiešām ļoti aktīvi meklē mums repertuāru. Protams to repertuāru sagatavot nav viegli un it īpaši atrast piemērotus skaņdarbus, visi kopā skatāmies vai to var nospēlēt, vai nevar un tad ja viss ir kārtībā - cenšamies dabūt notis un veidot aranžējumu.
A.D. Kas jūs iedvesmo – gan muzikāli, gan ārpus mūzikas?
D.Š. Iedvesmo kopīgais darbs, ka mēs to daram visi kopā un vispār, ja runāt par mani, mani diez gan iedvesmo, ka blakus ir tādi profesionāļi kā mūsu pedagogi – Inga Zeile, Tatjana Saratova, Aleksandrs Tamans, un ir ļoti perspektīvie topošie profesionāļi Antons Pizāns un Oskars Tamans To, kā mēs visi veidojām kopā, tas tieši iedvesmo. Arī ļoti patīk, kad ir kaut kādi panākumi konkursos, nezinu vai mēs vēl piedalīsimies kādos konkursos, bet bija ļoti patīkami iegūt kādu vietu konkursos, tas protams vienmēr iedvesmo. Iedvesmas avots arī ir kādā jauna vietā, piemēram, Palangā (Lietuva), vai arī citas vietās Latvijā, kur mēs uzstājamies, kad ir pozitīvas atsauksmes no klausītajiem. Tas viss dod spēku. Personīgi es vēl iedvesmojos ar lūgšanu palīdzību, jo bez Dieva tas viss nav iespējams. Pat varu tā pateikt, ka mūsu ansamblis ir ka brīnums un Dieva dāvana.
A.D. Kādas emocijas visbiežāk vēlaties nodot publikai ar savu mūziku?
D.Š. Man patīk lirika, patīk dalīties ar savam jūtam un emocijām ar publiku, kā arī ļoti patīk, kad mūzikā ir baudāms tāds spēks, kā piemēram, spāņu komponists Gorka Hermosa skaņdarbs “Brehme”. Tur viss ir tik emocionāli izdarīts, tas man arī ļoti iedvesmo. Protams, tieši man visvairāk gribētos spēlēt un darīt tā, lai cilvēki būtu tuvāk Dievam, jo mūzikai ir liels spēks un mīlestība…
A.D. Kur nākotnē Jūs gribētu uzstāties? Varbūt tas ir kaut kāds festivāls vai nopietnāks koncerts?
D.Š. Ja godīgi sakot, man ļoti patīk uzstāties Lietuvā, tāpēc es būtu priecīgs, ja mēs varētu tur biežāk uzstāties, bet vispār es domāju, ka tas visdrīzāk nav reāls, jo pagaidām mēs nezinam kāda būs mūsu kameransambļa nākotne. Tagad mēs esam ceturtajā kursā un visdrīzāk Antons kaut kur brauks ārzemes, varbūt es arī nepalikšu Daugavpilī, un pēc laikā arī Oskaram jāpabeidz mūzikas vidusskolu. Mēs vēl neziņām… Es ar prieku ceļotu pa dažādām Eiropas valstīm un ne tikai Eiropā dāvinot cilvēkiem mūziku, un arī iegūstot jaunu pieredzi, bet nezinu kā tas būs. Protams, ļoti gribētos savākt lielu koncertu, lai nebūtu pat brīvu vietu. Es arī domāju par kādu labdarības koncertu, kuru mēs varētu organizēt, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem vai dzīvniekiem, kuriem tā ir vajadzīga un saziedot kaut ko. Paldies, ka bijāt koncertā, mēs jūs ļoti gaidīsim turpmākajos koncertos, uz tikšanos!
Informāciju sagatavoja
IP Mūzikas vēstures un teorijas nodaļas audzēknes
A. Danilova un E. Ruļova
